Amfetamīni

Amfetamīni (Amphetamine).
Tīrā veidā – balts vai kremkrāsas sīki kristālisks pulveris, izšķīdināms ūdenī. Pirmo reizi tika sintezēts 1887.gadā 18. janvārī. To izdarīja vācu ķīmiķis L. Edeleano, un nosauca par "phenylisopropylamine". To atklājumu toreiz aizmirsa uz veseliem 40 gadiem. Sākumā amfetamīnu izmantoja karā, bet pēc tām tas ienāca pasaules psihoterapeitiskā praksē un ieguva masveida popularitāti. Otrā Pasaules kara laikā amfetamīnu deva lietošanā amerikāņu un padomju savienības lidmašīnas pilotiem, jūrniekiem, tankistiem, spiegiem. To izmantoja noguruma noņemšanai, cīņai ar miegu, modrības palielināšanai. Pēc kara amfetamīna izplatīšana sākās Japānā no amerikāņu kareivjiem. Pēc tām ar demobilizēto kareivju palīdzību narkotika izplatījās ASV un Eiropā. Īpaši populārs preparāts kļuva Anglijā un Zviedrijā. Ir izplatīts Polijā, Vācijā, Nīderlandē. Āzijā – Ķīnā un Kazahstānā. PSRS laikā 40.gados amfetamīnu ražoja un izmantoja medicīnas praksē, tas bija grūti pieejams. 80-90.gadu laikā aizraušanās ar narkotiku arvien auga plašumā. Tīro preparātu izmanto ļoti reti, biežāk tā saucamo „skrūvi”. Amfetamīns joprojām izplatīts psihoterapeitiskā praksē un saglabā savu "kara" nozīmi. To ražo desmitiem pasaules firmu. Vispasaules Veselības Aprūpes Organizācija pieskaita amfetamīnu pie narkotikām. Tabletes un amfetamīna šļirces noved pie narkotiska apreibuma un atkarības, kas ir līdzīgas kokaīna iedarbībai. Gan kokaīns, gan amfetamīns, regulāri lietojot, izraisa specifisku uzbudinājumu, kura laikā cilvēks ir spējīgs diennaktīm negulēt, praktiski neēst un būt visu laiku aktīvs. Amfetamīnam piemīt gandrīz visas kokaīna īpašības, tikai psihiska atkarība no amfetamīna rodas stipri ātrāk. Dažreiz tā parādās jau pēc pirmās, otrās lietošanas reizes. Sākumā amfetamīns izraisa spēku pieplūdumu, eiforiju, pulsa un elpošanas paātrinājumu, ķermeņa temperatūras paaugstināšanos.

Lietošanas pazīmes

Ārējās amfetamīna lietošanas pazīmes: acu zīlīšu paplašinājums, svīšana, ādas bālums vai apsarkums. Ilgstošās lietošanas rezultātā cilvēks zaudē svaru; plaušas, nieres un aknas pārstāj normāli funkcionēt, redze pasliktinās, parādās reiboņi, cilvēks zaudē koordināciju. Lielas devas uzņemšana izraisa paaugstinātu asinsspiedienu, drudžaina stāvokļa rašanos, var izraisīt sirdslēkmi un infarktu, psihozi, krampjus. Amfetamīns – populāra klubu narkotika. To lieto atsevišķi vai kopā ar ekstazī.

Lietošanas devas

Parastā (norijot vai iešņaucot caur degunu) – 5-15 mg
Intravenozā – 20-40 mg
Terapeitiskā – 5-20 mg
Narkomānu – 100-2000 mg